Mākslīgais intelekts: Zinātniskā fantastika vai netāla nākotne?

Mākslīgais intelekts ir iespiedies mūsu apziņā līdzīgi kā lidojoši auto, vai ar lāzerpistoles – zinātniskās fantastikas elementi, kas nenonāks lietotāju rokās ne mūsu, ne arī mūsu mazmazbērnu mūžos, tomēr pēdējā desmitgadē ir sperti vairāki nozīmīgi soļi, lai ne tikai runājošas, bet arī cilvēcīgas domas domājošas datorprogrammas izkāptu no fantastikas filmu ekrāniem un romānu lappusēm reālajā pasaulē. Eksperti uzskata, ka šāds atklājums mainītu pasauli līdz nepazīšanai, jo programma, kas būtu spējīga risināt problēmas pielietojot gan mūsdienu datoru datu apstrādes ātrumu, gan cilvēka prātam piemītošo daudzpusību, varētu nedēļas laikā izdarīt tikpat daudz darba kā 6 universitātes profesori 20 tūkstošu gadu laikā. Un ja tev nepeitiks naudas lai iegādātos šādu robotu tad vienmēr var izdoties laimēt eurojackpot!

Primitīvs MI jau šodien ir pieejams katram jaunāko viedtālruņu lietotājam caur tādām sistēmām kā Siri un Google Now. Šīs programmas ir ne tikai spējīgas atpazīt lietotāja uzdoto jautājumu un atrast atbildi to meklējot internetā. Salīdzinot ar R2D2 no Zvaigžņu kariem, vai Avi no Eks Mašina, protams, atpaliekam vēl ļoti tālu, tomēr šādas sistēmas nākotnē iegūs papildus funkcijas un līdz desmitgades beigām ir sagaidāms, ka telefonos iebūvētie mākslīgie intelekti būs spējīgi uztvert ne tikai balsi, bet lietojot arī visas pārējās maņas: redzi, ožu, tausti un pat garšu. Par pilnvērtīgu mākslīgo gan intelektu tiktu uzskatīts izstrādājums, kas ir spējīgs spriest patstāvīgi un ar cilvēciskam prātam piemītošu daudzfunkcionalitāti, nevis tikai atbildēt uz jautājumu: Cikos šonakt spēlēs Porziņģis?, vai: Kur atrodas tuvākā picērija?

Šā gada 15. februārī Google meitas uzņēmuma Deep Mind izstrādātais mākslīgais intelekts AlphaGo pieveica pasaules čempionu galda spēlē Go. AlphaGo un korejietis Lī Sedols sacentās 7 spēļu sērijā līdz 4 uzvarām, bet korejietis kapitulēja jau 5. spēlē. Pēdējā sērijas spēle noritēja ļoti saspringti – spēles sākumā AlphaGo pieļāvu rupju kļūdu, nonākot teju bezcerīgā situācijā, tomēr pēcāk prata atspēlēt deficītu, nodrošinot panākumu mačā un visā sērijā. AlphaGo izstrādātāji no Deep Mind, pēc uzvaras secināja, ka tieši piektajā spēlē pieļautā spēlētājam – lielā deficīta atspēlēšana pret spēles leģendu Sedolu, izmantojot priekš cilvēciskām spriest spējām pārdabisku informācijas apstrādes ātrumu, ir uzskatāms piemērs tam, cik tālu attīstījusies mākslīgā intelekta izstrāde.

Eksperti šo uzvaru vērtē kā nozīmīgu soli ceļā uz pilnvērtīgu, daudzfunkcionālu mākslīgo intelektu. Salīdzinot, ar IBM izstrādājuma uzvaru pār šaha leģendu Gariju Kasparovu, jo Go ir daudzkārt sarežģītāka spēle ar 2.08168199382×10170 iespējamiem spēles galdiņa stāvokļiem, tādēļ, tā vietā, lai programmā ierakstītu iepriekš jau iepriekš sagatavotus gājienus un stratēģijas, Deep Mind programmētājiem bija jāizstrādā produkts, kas pats ir spējīgs mācīties spēlēt spēli to spēlējot, pieļaujot kļūdas un mācoties no tām. Nākamais solis ir izstrādāt programmu, kas ir spējīga veikt vairākus uzdevumus nevis tikai spēlēt šahu, vai tikai spēlēt Go.

Prognozes par to, kad mūsu dzīves atvieglos uz silikona čipiem sarakstīti superprāti, dalās – pesimistiskāk noskaņotie eksperti patiesa mākslīgā intelekta izstrādi paredz nākamo simts gadu laikā, kamēr speciālisti no Deep Mind, ir pārliecināti, ka būs nepieciešami vien 5 līdz 15 gadi. Tāpat vairums ekspertu prognozē singularitātes punktu mākslīgā intelekta tehnoloģijās. Ir sagaidāms, ka, tiklīdz tiks izstrādāta programma, kas pati būs spējīga mācīties un pilnveidoties neierobežotās funkcijās, tā būs spējīga pati pabeigt tās programmētāju iesākto darbu, pielietojot priekš cilvēka pārdabiskas datu pārstrādes spējas, vienas nakts laikā neatgriezeniski izmainīt pasauli.