Ūdens enerģija

Ūdens enerģija ir alternatīvās enerģijas veids, kas pašlaik tiek izmantots visai plaši. Hidroelektrostacijas jeb HES saražo ļoti lielu daļu no visas elektroenerģijas, ko patērējam. Tas ir ļoti pozitīvi, jo ūdens, tāpat kā vējš un saule, ir atjaunojams energoresurss, tomēr arī ar ūdens enerģijas izmantošanu ir vairākas problēmas, kas saistītas gan ar elektroenerģijas ražošanas efektivitāti un tās izmaksām, gan arī negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Ūdens enerģiju cilvēce izmanto jau ļoti sen. Aptuveni 300 gadus p.m.ē. Grieķijā cilvēki atklāja, ka ar ūdens radītu enerģiju var darbināt dažādus mehānismus. Arī Latvijā ūdeni kā enerģiju mehānismu darbināšanai sāka izmantot salīdzinoši agri, jau ap 13. gadsimtu. 20. gadsimta sākumā, savukārt, jau ūdens tika izmatots tieši elektroenerģijas ražošanai ūdensdzirnavās (aqui). Mūsdienās ūdens enerģija tiek izmantota elektroenerģijas ieguvei, izmantojot HES.

Lai ūdens enerģiju varētu izmantot, it jāpanāk ūdens kritums. Valstīs, kurās ir straujas, krītošas upes, uz tām uzreiz var izbūvēt HES, bet Latvijā un valstīs, kas ir līdzenas, tiek veidoti uzbērumi jeb aizsprostus uz upēm. Tad ūdens krīt vienā vietā, radot spēcīgu mehānisko enerģiju. Šajās vietās tiek uzstādītas ūdens turbīnas. Atkarībā no tā, kāds ūdens tilpums, izplūst cauri turbīnai, ir iespējams saražot noteiktu elektroenerģijas daudzumu.

Tā kā ūdens vienkārši plūst cauri turbīnām, nekāds būtiskais dabas piesārņojums no šī elektroenerģijas ražošanas veida netiek radīts, tomēr, HES kopējā ietekme uz vidi ir visai negatīva. Tā kā uz ūdenstilpnēm tiek veidoti aizsprosti, tiek izmainīta ūdens dabīgā caurplūde. Turbīnau darbība rada biežas ūdens līmeņa un caurplūdes svārstības tajos periodos, kad caurplde upē pirms HES ir mazāka par turbīnas caurplūdumu. Tas ļoti negatīvi ietekmē tādu nozari kā zivsaimniecība, jo daudzas zivju sugas nārsta periodā šo HES dēļ iet bojā. Vēl HES var izmainīt ūdens mikrofloru un amigos, kas arī ļoti negatīvi ietekmē ūdens iemītnieku dzīvi. Tas var izraisīt sugu īpatņu skaita samazināšanos un arī izmiršanu. Protams, arī pašu aizsprostu būvniecība no vides viedokļa nav vēlama, jo tiek mainīta dabiskā ainava un nereti pat iznīcinātas dabas vērtības, kā visiem labi zināmā Staburaga applūdināšanas gadījumā.

Arī ekonomiski HES ir izdevīgi tikai tad, ja tie ir lieli un spēj saražot daudz elektroenerģijas. Lai izbūvētu pilnīgi jaunu HES ar aizsprostu, turbīnām, ģeneratoriem, ēkām, vadības sistēmu, transformatoru u.c., ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi. Nereti HES tiek būvēti uz bijušajām ūdensdzirnavām, kurām saglabājušies aizsprosti un dzirnavu ēkas, taču arī tad jāveido jauns hidroagregāts. Ja HES ir neliels, tad bieži vien tā izbūve nemaz nevar atmaksāties. Bieži vien mazajiem HES ir nepieciešams dažādu fondu atbalsts. Tiek uzskatīts, ka, lai būtu izdevīgi ražot elektroenerģiju ar ūdeni, gadā realizētai elektroenerģijai būtu jābūt vismaz 0,5 līdz 1,0 GWh. Ja iespējams atjaunot veco HES vai ūdensdzirnavas tad pietiek arī ar 0,25 līdz 0,5 GWh.

Apmeklējiet jeb visita www.oiapostas.com.